Mana pašpārliecinātības iedvesma

Es atzīšos, ka esmu paškritiski kautrīga būtne ar teicamnieces sindromu. Šis salikums mani vienmēr ir mazliet gremdējis nevis cēlis spožā saulītē. Es nekad neesmu lepojusies ar lielu devu pašpārliecinātības.Vienmēr esmu par saviem darbiem un pati par sevi domājusi: "Ko tad es? cits jau māk skaistāk par mani. Manos rokdarbos ir daudz nepilnību. Cits māk ātrāk, labāk izdarīt par mani." Šādi savas pašpārliecinātības gremdējoši saukļi manā galvā ir daudz un dikti, un es esmu pārliecināta, ka daudziem no mums ir līdzīgi.

Bet pamazām,laikam ejot, esmu iemācījusies šos saukļus bīdīt arvien tālāk no savas zemapziņas. es gribu ar Jums padalīties, kas man pēdējo pāris gadu laikā ir licis kļūt pašpārliecinātākai par sevi, savām spējām un darbiem.

• Augstskolas gaitu uzsākšana man tuvā nozarē ļāva sastapt daudz līdzīgi domājošu cilvēku, kuru aizrautība arī ir pedagoģija. tas man atvēra manu prātu pavisam jaunā līmenī. Savukārt, studiju laikā piedzīvotais apmaiņas programmā ļāva paraudzīties uz sevi no malas. Tas ļāva iepazīt pavisam citādāk domājošus cilvēkus nekā Latvijā dzīvojošos. Tas ļāva izbaudīt man pašai nezināmu sevis versiju, kas pavēra man to, ka es nebaidos uzdrīkstēties un darīt to, kas man sagādā prieku un baudu.

• Studiju laikā nokļuvu brīnišķīgā prakses vietā, kura vēlāk kļuva par manu pirmo pedagoģisko darba vietu. Atbalsts, ko šeit saņēmu, smaidi ikdienas un labie vārdi lika apjaust, ka esmu savā īstajā profesijā. Protams, ar darba vietām nevienmēr ir spīdoši un veiksmīgi. Arī es piedzīvoju divas lielas vilšanās, kuru dēļ gandrīz pametu savu sapņu profesiju. Mainoties laikiem, dažādiem apstākļiem un varām, es nokļuvu darba vietā no kuras es katru dienu nācu mājās raudādama. Līdz vienā dienā es sapratu, ka tas mani ir tik ļoti izsmēlis, ka tā turpināt es negribu. Zvanīju savam nu jau topošajam vīram, tajā laikā tikai mīļotajam vīrietim un prasīju, ko lai es daru šajā situācijā, jo biju norūpējusies, ka ar vienu algu neizdzīvosim īrēta dzīvoklī. Uz ko viņš man vēsā angļu mierā teica: "Nemoki sevi, raksti atlūgumu un par pārējo parūpēšos es. " Tā es mēnesi pavadīju mājās. Pēc mēneša nonācu citā darba vietā, kur uzreiz sapratu, ka nē šī ir vieta, kur man sāp mana pedagoģiskā dvēsele par visām cūcībām, kas tur notiek. Pagriezos un gāju prom. Ilgi domāju, ka varbūt pedagoga profesija nav man, bet tad man nāca fantastisks darba piedāvājums no pašreizējās darba vietas, kur es jūtos kā cilvēks, kurš ar smaidu uz lūpām ies un darīs savu darbu. Es katram no jums novēlu atrast to darba vietu un profesiju, kura paceļ nevis nogremdē.

• Ja jau runājam par pedagoga profesiju. Ne vienmēr tā mani paceļ spārnos un ļauj būt pārliecinātai par sevi un savām spējam. Ir reizes, kad kāds skolnieks pajautā par manu zobu taisnumu un citām manām nepilnībām. Atzīšos tas ļoti sāpina, bet tajā pašā laikā tas ļauj apjaust, ka es varu būt kā piemērs, kurš parāda, ka atšķirties no vispārpieņemtajām normām un sabiedrības standartiem ir labi un mums visiem nav jābūt vienādiem., mēs katrs esam ar savu odziņu un burvību. Es varu parādīt skolniekiem, ka pasaules skaistums mīt dažādībā.

• Mans topošais vīrs ir ļoti pamainījis manu domāšanu uz labo pusi. Viņš ir mans lielākais kritiķis, atbalsts un psihologs grūtos brīžos. Jau no pirmās dienas viņš man ir teicis paldies par kopā pavadīto laiku, paldies par katru lietu, ko esmu radījusi mūsu meitai, paldies jebkuru sīkumu. Viņš ir tas, kurš ir licis noticēt savām spējām un teicis, lai es savus darbus rādu tālāk pasaulei, jo vienmēr ir bijis kauns to darīt.

• Man lielu brīvības sajūtu un pašpārliecinātību ir devusi iestāšanās autoskolā. Es nekad iepriekš nebiju tik ļoti sevi lauzusi un kāpusi pāri saviem nevarēšanas, nemācēšanas un negribēšanas bubuļiem. Brīdī, kad es ieguvu autovadītājas apliecību manī atvērās jauna čakra. To brīvības fīlingu, ko sajūtu vadot mašīnu nevar aprakstīt vārdiem.

• Es vienmēr daudz esmu pārdzīvojusi, ka man nav daudz draudzeņu ar kurām klačoties, iepirkties un darīt visas pārējas meiteņu blēņas. Vienmēr esmu domājusi, ka tā dēļ esmu apdalīta un visas pārējās muļķibas. Bet ziniet man ir VIENA SUPERDUPER LABA DRAUDZENE, kas man ir dikti tuva, un pāris draudzenes, ar kurām tik bieži nesanāk tikties. Bet es zinu, ka šie pāris draugi ir kvalitatīvāki nekā bars ar neīstiem draugiem tikai ķeksīša pēc. Es esmu par īstu un patiesu draudzību bez liekuļošanas, meliem.Esmu par draudzību, kas iedvesmo un liek darīt vairāk.

• Pēdējā lieta, kas ir pavērusi manas čakras jaunā līmenī ir grūtniecība un meitas piedzimšana. Es nekad neesmu jutusies motivētāka mācīties jaunas lietas, papildināt jau savas esošās zināšanas un prasmes kā tas ir šajā dzīves posmā. Lai cik tas banāli un novalkāti izklausītos, bet bērna piedzimšana liek sapurināt savu slinko pēcpusi un darīt vairāk, rādīt citiem un lepoties vairāk. Jo es zinu, ka ar savu piemēru varu ieaudzināt savā meitā to pašapziņu, kas man nāca gadu gaitā.

Šī ir daļiņa no tā, kas man ir likusi saprast, kas es esmu, kāda es esmu, kas man padodas, ar ko es varu aizraut citus.Novēlu tev atrast tās lietas dzīvē, kas ceļ tavu pašapziņu, motivē darīt vairāk un liek saņemt drosmi, lai savus talantus parādītu citiem.

Protams, man vēl ir milzu ceļš ejams, bet šobrīd esmu tālāk kā 10 gadus atpakaļ un tas jau ir daudz.