Bieži mani radi, draugi un paziņas man vaicā kā vispareizāk un veiksmīgāk uzsākt bērnudārza/ skolas gaitas. Parasti saku, ka vienas tādas pavisam veiksmīgas formulas jau nav. Katrs bērns, ģimene un sociālā vide, kur viņš nonāks ir pavisam atšķirīga. Bet ir dažas lietas, ko strādājot gan bērnudārzā, gan skolā , esmu ievērojusi kā likumsakarības. Un tieši tāpēc vēlos ar tām padalīties arī ar Jums.
Pašiem vecākiem vajag būt gataviem palaist savas atvases mazliet tālāk prom no sevis. Reizumis ir bijuši gadījumi, kad vecāks bērnam ir stāstījis par bērnudārza/skolas gaitu uzsākšanu. Stāstījis par to cik tur būs jauki, ka būs jauni draugi, jaunas rotaļlietas, jaukas skolotājas, bet tajā pašā laikā ir aizmirsis sagatavot sevi. Vecāks nav gatavs atlaist savu atvasi prom no sevis, raizējas vai viņa bērnam tur patiks, vai iegūs draugus, vai netiks atstumts, vai būs paēdis. Protams mums kā vecākiem visi šie jautājumi ir svarīgi un mēs ar savu atvasi šos jautājumus neapspriežam un ārēji var šķist, ka mūs nekas neuztrauc. Mazi bērni ir kā radari un jūt visas vecāku iekšējās raizes un bažas. Viņi šīs te raizes un bažas pārdzīvo un viņiem ir emocionāli grūti just šīs raizes, viņi izjūt nevēlēšanos darīt to, kas sagādā jums raizes. Tāpēc vispirms sagatavojiet sevi paši emocionāli. Lai to izdarītu ejot uz bērnudārzu parakstot līgumu, pajautājiet vai drīkstiet apmeklēt grupiņu, kurā jūsu bērns pavadīs savu dienu, uzdodiet jautājumus, kuri Jūs uztrauc, savas raizes izziniet, lai uz tām tiktu rastas atbildes.
Otrais ieteikums gan attiecas tikai uz bērnudārzu gaitu uzsākšanu. Ja ir iespēja un Jūsu bērns uzsāk bērnudārza gaitas pavisam agrā vecumā, veiciet šo gaitu uzsākšanu pavisam pakāpeniski. Vispirms ejiet abi kopā vai visa ģimene ar bērnudārzu un grupiņu iepazīties, parādiet kur būs bērna skapītis un gultiņa. Tad jau nākamais solis ir, ka bērnu atstājiet bērnudārzā tikai rīta cēlienā līdz pusdienaslaikam vai pat neilgāku laiku. Un kad bērns jau ir iejuties atstājiet arī uz pudienaslaika miedziņu. Protams visas šīs lietas ar bērnu iepriekš pārrunājot, lai bērnam nav pārsteigums, ka mamma vai tētis pēkšņi nav ierastajā laikā atnākuši pēc viņa. Bērnam ir svarīgi zināt lietu un norišu kārtību.
Jau pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas mājas apstākļos bērnu var radināt pie izglītības iestādes režīma. Šādā veidā bērns jau būs pieradis pie konkrēta laika, kad jāiet gulēt, kad jāceļas, kad ir brokastis un launags. uzsākot bērnudārza gaitas, bērnam nebūs lieki pārsteigumi un vieglāk apradīs ar jauno vietu, jo režīms jau būs zināms.
Neveidojiet ar bērnu stundām ilgas atvadas. Ieviesiet savā ikrīta bērnudārza/ skolas gaitu rutīnā isu, tikai Jums zināmu atvadīšanās rituālu. Šādā veidā bērns zinās, ka mammai vai tētim tagad arī jāsteidzas uz savu darbu un viņam ir laiks uzsākt savu darbu. Stundām ilgas atvadas bērnuu tikai emocionāli nomocīs, jo patiesībā tik garas atvadas gribas Jums nevis bērnam. Protams būs reizes, kad bērns no rīta niķosies vai Jūs nebūsiet pietiekami labā noskaņojumā un bērns pie bērnudārza durvīm sāks taisīt histēriju. Bet izglītības iestādē strādā pietiekami profesionāli cilvēki, kas Jūsu bērnu nomierinās un neatstās bez uzraudzības.
Ar bērnu pārrunājiet viņa dienas spilgtākos notikumus, akcentējot pozitīvo viņa dienā. Padalieties ar savu bērnu par Jūsu dienas spilgtākajiem brīžiem. Protams, ja redzat, ka bērns ir noskumis vai tramīgs par kaut ko, noskaidrojiet kāpēc bērns ir tieši tāds. Negatīvās situācijas vēlams pārrunāt arī ar pedagogu, kas tajā dienā ar Jūsu bērnu ir strādājis, jo atcerieties katrai medaļai ir divas puses.
Izturieties ar cieņu pret sava bērna pedagogiem, nenonieciniet viņus sava bērna klātbūtnē. Kāda attieksme Jums būs pret pedagogu un izglītības iestādi tāda pat attieksme Jūsu bērnam veidosies. Bērns ir netiešs Jūsu spogulis.
Ik pa laikam ir noderīgi bērnam paņemt brīvdienu no bērnudārza/skolas. Arī bērns nogurst no savām ikdienas gaitām. Bērnudārzs un skola bērnam ir tieši tāds pats darbs kā jums, Visīpaši tiem bērniem,kuri izglītības iestādē pavada no rīta līdz vēlam vakaram. Savā pieredzē esmu saskārusies ar to, ka tiem bērniem , kuriem regulāri tiek iedota kāda brīva diena,mazāk slimo, ir mazāk nervozi un ir daudz vairāk atpūtušies,kā arī veiksmīgāk sasniedz mācību rezultātus.
Vienmēr atcerieties, ka izglītības iestāde neaizstāj mājas un ģimeni. Skolotājs var būt kā vēl viena uzticības persona bērnam,bet nekad nebūs otra mamma vai tētis. Bērnam ir svarīga arī nedalīta laika pavadīšana tikai kopā ar Jums. Šim laikamir jābūt kvalitatīvi pavadītam: kopīgas vakariņas, kuru laikā netiek spaidītas viedierīces un skatīts televizors, kopīgas rotaļas, vakara pasaciņa vai pastaiga pa parku.
Ar bērnu pārrunājiet kādi ir izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi un kāpēc ir svarīgi tos ievērot. Bērnam ir jāzina robežas, kuras viņš nedrīkst pārkāpt un kāpēc. Bērni, kuri zina savas robežas, būs daudz disciplinētāki un savāktāki. Protams, katram ir izņēmumi un izņemuma gadījumi.
Nav noslēpums, ka maziem bērniem ir kāda manta vai lieta no kuras viņš nav gatavs šķirties nekādos apstākļos. Visbiežāk tās ir kādas mīļmantiņas no agras bērnības, kuras atgādina vecāku smaržas un sajūtas par vecākiem. Šādu mantu visbiežāk uz bērnudārzu drīkst ņemt līdzi, nolikt gultiņā vai savā skapītī un ik pa laikam skumjā brīdī apmīļot. Protams vislabāk to iepriekš arī ar audzinātājām pārrunāt. Protams neaiziesim galējībās un uz bērnudārzu neļausim saviem bērniem stiept visu mantu kastes saturu vai mantas, kas apdraud citu bērnu drošību. Ir redzēti gadījumi, kad vecāki bērniem no rīta atļauj ņemt līdzi pilnīgi visu, tikai lai bērns būtu mierīgs.
Šie ir tikai daļa no maniem novērojumiem strādājot izglītības iestādēs. Šie ieteikumi un novērojumi nekādā ziņā nav psiholoģiski vai pēc gudrajām pedaoģiskajām grāmatām analizēti, bet tas ir tas, kas ir darbojies praksē. Jo kā mēs zinām ļoti bieži prakse no teorijas stipri atšķiras.un atcerieties, ka ne visi ieteikumi ir domāti tieši Jums,jo kas der vienam nekad nederēs otram. Esam lūdzu prātīgi un izvērtējiet savas un bērna attiecības un spējas būt kādā konkrētā vietā, laikā un situācijā.